Publicēts 20. maijā, 2008.
Par to, kā es sēdēju Vērmaņdārzā uz bruģīša, zāles vietā.
Jādomā, ka Rīgas domes vīriem, ja kāds no tiem šo pasākumu būtu redzējis, vajadzētu no tā visa kaut ko mācīties. Bet vai tas reāli notiks? Cerēsim, cerēsim...
Nav gan absolūti nekāda pārliecība, diemžēl. Cilvēku atsaucība, par spīti manām un kolēģu bažām, tomēr ir salīdzinoši augsta. Burvīgi! Jāatzīst, ka patiesībā tīri patīkams pasākums - es teiktu, ka izdevies flašmobs! Es noteikti atnākšu uz parku tad, kad būs atļauts sēdēt zālītē, jo izrādās, ka sēdēt ar taisnu muguru 5 minūtes ir visnotaļ grūti – prasās atspiesties pret koku. Koki uz bruģa neaug.
P.S. šis komentārs tapa, sēžot uz bruģīša Vērmaņdārzā.
(IRL - In Real Life)
saīsinājumus internetā var neskaidrot - zin kā, bija tāds uzraksts Telavivas lidostā - nedomā, ka tu esi gudrākais, te visi ir ebreji :D
Labāka nē, jo tur nepiedalījos ES.
Ar ES šajā gadījumā saprotot jebkuru atsevišķu indivīdu, kurš ieradās uz šodienas pasākumu un guva jebkādu morālu vai fizisku gandarījumu par paveikto/piedzīvoto/sajusto.
Un saīsinājumu es neskaidroju tev (vai citiem "ebrejiem") - tas tāds labais tonis :) Bet par to citreiz...